17
un mūziku apvienot.
- Par futbolu mums ir bijusi saruna arī ar tavu kolēģi
Tomu Grēviņu, un viņam toreiz tika uzdots jautājums
par to, kāda, viņaprāt, ir futbola mūzika. Kāda tā šķiet
tev?
- Zini kā, nav noslēpums, ka lielie sporta veidi asociējas ar
kādu noteiktu žanru. Roks, kas man kā mūziķim un dīdžejam
arī ir vistuvākais, piestāv hokejam. Vismaz tāds ir stereotips,
jo vīrišķīga spēle un asāks kontakts. Savukārt basketbols
man vairāk liek akcentēt savu prātu uz hip-hopu. Futbols, kā
reiz, ir tas, ko man ir ļoti grūti nodefinēt, jo pēdējā laikā no
visām čempionātu himnām ir iegājies, ka tā ir tāda latino vai
deju mūzika. Tie ir žanri, kas man nav paši tuvākie, līdz ar to,
ja man tagad būtu jāapskaņo futbola spēle un jānodefinē,
kas futbolam ir labāk piestāvošs, to nemaz nebūtu tik viegli
izdarīt.
- Ļoti interesanti! Toma atbildē dominēja britu
rokmūzika.
- Domāju, tas ir tikai tā lokāli, un Lielbritānija ir different story
(cits stāsts – no angļu val.). Tā Anglijas noskaņa nedefinē
visu pasaules futbola sajūtu. Pasaules līmenī, manuprāt,
notiek pilnīgi citas lietas - Itālija, Spānija, Francija muzikāli
tiek tērpta pavisam citos žanros. Pārsvarā tie ir lielie deju
mūzikas dīdžeji vai - latino. Līdz ar to katrā tirgū tās futbola
noskaņas ir tik atšķirīgas, ka globāli tādu vienu žanru nemaz
nevar pateikt.
- Simboliski sanāk - arī iepriekšējā saruna bija ar radio
personību - proti, Gunāru Jākobsonu. Tāpēc vēlos
pavaicāt, vai būtu gatavs pamēģināt komentētāja
arodu?
- Es kādreiz par to ļoti daudz domāju, un pirms desmit
gadiem ļoti labprāt to būtu gribējis darīt, bet tagad es vairs
neesmu tik augstās domās par savām spējām. (Smejas.)
Komentējot jābūt ļoti labai atmiņas reakcijai, domāšanas
ātrumam un īstajā brīdī momentā jāatrod īstie vārdi no tā
lielā informācijas apjoma, kuru esi ievācis pirms spēles.
Varētu teikt, ka ir jābūt tādai ļoti labai operatīvajai atmiņai,
un tas ir tas, kā saprotu, nemaz nebūtu tik vienkārši. Man,
strādājot radio (šobrīd radio SWH un SWH Rock ētera
personība), tas arī ir nepieciešams, taču man ir vēl vairāki
instrumenti, uz kuriem varu paļauties, ja nespēju kaut ko
atcerēties. Komentējot sporta spēli, šādas iespējas nav, jo tu
redzi to pašu, ko skatītājs, un tev tā bilde ir jāuzbur divreiz vai
trīsreiz interesantāka. Bet visādi citādi, ja būtu tāda iespēja,
gribētu pamēģināt.
“Es kā līdzjutējs patiesībā
nemaz uzreiz nepieprasu
milzīgus uzlabojumus, bet to,
lai tiktu izlīdzināti mīnusi.”
2017 #4 (#22) | www.lff.lv
- Pieminēji, ka esi sācis atgūt interesi par Latvijas
futbolu, tāpēc noslēgumā vēlējos pajautāt to recepti,
kā mēs tevi varam tajā noturēt?
- Pirmā lieta, ko vairākkārt jau pieminēju - mazāk intrigu!
Zini, katrai lietai ir kaut kāda nulles pozīcija, un tad ir plusi
un mīnusi. Es kā līdzjutējs patiesībā nemaz uzreiz nepieprasu
milzīgus uzlabojumus, bet to, lai tiktu izlīdzināti mīnusi,
un tās visas negācijas, skandāli un nepastāvība, par kuru
minēju, mazinātos. Pārējais līdz ar to pavilktos uz augšu.
Protams, ka arī sniegums, tajā skaitā - izlases sniegums, ir
tas, kas var palielināt interesi. Gorkšs kā personība bija viens
no tādiem pēdējo gadu magnētiem, un jāatklāj, ka tagad
ar viņa kandidatūru man saistās lielas cerības. Tāpat, kas
gan ir lielāka laika jautājums, es lieku cerības uz Dario Šitu.
(Smaida.) #EĒ
2017 #4 (#22) | www.lff.lv