51
“Togad bija ieviesta sistēma, ka
sezonas laikā varēja būt tikai 12
neizšķirti. Ja bija vairāk, punktus
nedeva. Ja nebūtu šī limita, mēs
iekļūtu augstākajā līgā.”
sistēma, ka sezonas laikā varēja būt
tikai 12 neizšķirti. Ja bija vairāk, punk-
tus nedeva. Ja nebūtu šī limita, mēs
iekļūtu augstākajā līgā. Pirms divām
pēdējām spēlēm pret Dušambē Pamir
un Taškentas Pakhkakor mums, lai
nodrošinātu kvalificēšanos uz aug-
stāko līgu, vajadzēja izcīnīt tikai vienu
punktu, taču mums jau bija sasniegts
neizšķirtu limits. Abas spēles nospē-
lējām neizšķirti – Dušanbē 3:3 un
Taškentā 0:0. Un iznāca, ka ieguvām 0
punktus. Vilšanās bija milzīga. 87. gadā
mēs bijām vājāki un pelnīti palikām
trešajā vietā. Pēc tam Daugava sāka
lēnām savas pozīcijas zaudēt.
- Pēc Daugavas jūs nonācāt Somijā.
- Jā, biju pirmais Latvijas futbolists,
kurš noslēdza līgumu ar kādu rietumu
klubu – tas notika 1991. gadā. Pirmajā
gadā spēlēju augstākajā līgā Tampe-
res Ilves komandā. Otro sezonu no-
spēlēju pirmajā līgā Helsinku Vantaan
Pallo-70 un, bet trešajā sezonā atkal
atgriezos Ilves. Pirmajā gadā Ilves kā
Somijas kausa ieguvēja spēlēja UEFA
kausu ieguvēju kausa izcīņā. Agrāk
bija tāds turnīrs. Pirmajā kārtā divu
spēļu summā pārspējām Ziemeļīrijas
Glenavon, un otrajā mums pretī nāca
pati AS Roma. No zvana līdz zvanam
nospēlēju abas spēles. Pirmajā mačā
mājās nospēlējām 1:1 un uzskatījām,
ka varam pacīnīties par iekļūšanu nā-
2017 #2 (#20) | www.lff.lv
kamajā kārtā. Taču Romas Olimpiskajā
stadionā diemžēl salūzām, četrpad-
smit minūšu laikā ielaižot trīs vārtus,
un zaudējām ar 2:5. AS Roma sastāvā
toreiz spēlēja tādi vīri kā Tomass
Haslers, Rūdijs Fellers un Aldairs. Abus
mačus joprojām labi atceros, turklāt,
ja neskaita tās nelaimīgās četrpadsmit
minūtes, tiešām spēlējām ļoti labi. At-
mosfēra bija fantastiska, tāpat arī lielā
futbola līmenis. Spēlēt pret Hasleru
un Felleru bija īsta bauda, joprojām
spēles pret AS Roma ir vienas no tām,
kuras visvairāk iespiedušās atmiņā, lai
“Romas Olimpiskajā
stadionā diemžēl salūzām,
četrpadsmit minūšu laikā
ielaižot trīs vārtus.”
gan mana karjera bija patiešām gara.
Beidzu spēlēt 38 gadu vecumā.
- Kā jūs nonācāt Somijā?
- Man palīdzēja draugs, kurš strādāja
Somijā. Viņam bija kontakti klubā, un
viņš ieteica mani. Latvijā toreiz futbola
līmenis slīdēja uz leju, maksāja ļoti
mazu naudu, un iespēja aizbraukt
uzspēlēt uz Somiju bija vienkārši
jāizmanto. No tādiem piedāvājumiem
neatsakās.
- Kāds tur bija līmenis?
- Pietiekoši labs. Patiešām! Bija daudz
treneru no Anglijas un le ģ ionāru no
Brazīlijas un citām Dienvidamerikas
valstīm. Komandas bija spēkos ļoti lī-
dzīgas, turnīrs - spraigs un interesants.
- Tomēr pēc trīs gadiem Somijā at-
griezāties Latvijā un pievienojāties
Rīgas Skonto. Kāpēc?
- Somijā bija beigusies sezona un
ierados Latvijā pavadīt atvaļinājumu.
Mani satikties uzaicināja Aleksandrs
Starkovs un piedāvāja spēlēt Rīgas
Skonto. Ņemot vērā, ka man jau bija
34 gadi, nolēmu, ka pietiks mētāties
pa pasauli un jāatgriežas mājās. Arī
finansiālie nosacījumi bija labi. Tā nu
atgriezos Rīgā un Skonto nospēlēju
četras sezonas. Manā pēdējā sezonā
uzspēlēju arī pret Barcelona. Ja godīgi,
tad mana pēdējā sezona vispār bija
izcili veiksmīga. Uzspēlēju ne tikai pret
Barcelona, bet izlases sastāvā arī guvu
divus vārtus mačā pret Baltkrieviju.
Šīs trīs spēles līdzīgi mačiem pret
AS Roma man paliks atmiņā uz visu
mūžu.
- Vai jau pirms tās sezonas bijāt
nolēmis likt karjerai punktu?
2017 #2 (#20) | www.lff.lv