37
dām, jo pirmās divas beidzās
bez vārtu guvuma. Tikai trešajā
spēlē Šeibelis spēja gūt vienīgos
vārtus, nodrošinot uzvaru Rīgas
Vilkiem. Bez neviena zaudēju-
ma visa turnīra garumā finālā
satikās Rīgas Futbola klubs un
Liepājas Olimpija. Abas koman-
das septiņas reizes bija kļuvušas
par Latvijas futbola meistaru, un
viņu savstarpējās spēles vien-
mēr bija ļoti spraigas. Šajā reizē
stiprāki izrādījās Rīgas Futbola
kluba futbolisti, kuri Kārļa Ul-
maņa dāvināto mūžīgi ceļojošo
kausu ieguva jau otro reizi. Šo-
reiz kausu pasniegt bija ieradies
sabiedrisko lietu ministrs A. Bēr-
ziņš, kas kārtējo reizi pierādīja
valdības atbalstu un sekošanu
līdzi kausa attīstībai.
Spēlēja pat kara laikā
Bija paredzēts, ka 1940. gadā
Valsts Prezidenta Kārļa Ulmaņa
dāvātā Latvijas futbola kausa
izcīņa risināsies jau ceturto reizi,
piedaloties 79 futbola vienībām
no visas Latvijas. Ņemot vērā
attiecīgā brīža kara draudu aps-
tākļus, kad bija jātaupa ne tikai
naudas līdzekļi, bet arī sportistu
2017 #2 (#20) | www.lff.lv
laiks, Latvijas Futbola savienība
kausa izcīņai bija izstrādājusi
jaunus noteikumus. Visas pro-
vinces vienības, atskaitot Liepā-
jas Olimpiju, kura tajā laikā bija
viena no spēcīgākajām vienī-
bām Virslīgas meistarsacīkstēs,
iedalīja deviņās priekšsacīkšu
grupās ar aprēķinu, lai atseviš-
ķām vienībām uz spēlēm būtu
jāmēro pēc iespējas īsāki ceļa
gabali. Priekšsacīkšu uzvarētāji,
Virslīgas vienības un tās Rīgas
apgabala vienības, kurām nebija
jāpiedalās priekšsacīkstēs, būtu
sastapušās galvenajā sacensībā,
kurā būtu vairs tikai 32 vienības.
Diemžēl kara situācijas rezul-
tātā neizdevās uzzināt, cik labi
strādāja jaunā sistēma un kas
būtu pelnījis iegūt Latvijas kausu
1940. gadā. Tiek minēts, ka
Kārļa Ulmaņa sarūpētais mūžīgi
ceļojošais kauss nezināmi pazu-
da kara burzmā.
1943. gadā tika atjaunota Lat-
vijas futbola kausa izcīņa. Tur-
nīra organizācija bija līdzīga,
kā bija plānots izspēlēt 1940.
gadā. Kausa izcīņas sākumā
tika noskaidrotas spēcīgākās
“Tiek minēts, ka Kārļa Ulmaņa
sarūpētais mūžīgi ceļojošais
kauss nezināmi pazuda kara
burzmā.”
vienības provincē — Vidzemē,
Kurzemē, Zemgalē un Latgalē.
Pēc tam fināla grupā startēja as-
toņas vienības: trīs pirmo vietu
ieguvēji Rīgas meistarsacīkstēs,
četras provinces komandas
un arī Liepājas Olimpija. 1943.
gada ceļojošo kausu dāvināja
Rīgas ilustrētā žurnāla Laikmets
izdevniecība, un, lai noskaidrotu
spēcīgāko komandu, tika rīko-
tas divas finālspēles, lai spēļu
kopsummā varētu noskaidrot
uzvarētājus. Pirmajā fināla
spēlē, kura noritēja Liepājā, ar
rezultātu 2:0 uzvarēja liepāj-
nieki. Otrajā, izšķirošajā, spēlē,
kura notika Rīgā, ASK stadionā,
ar rezultātu 7:2 uzvaru svinēja
futbola vienība Rīgas ASK.
Diemžēl kara apstākļu dēļ
Latvijas kausa izcīņu futbolā
atkal nācās pārtraukt, un tā tika
atjaunota tikai 1946. gadā jau kā
Latvijas PSR kausa izcīņa futbo-
lā. #JČ & EĒ
NOVĒRTĒ ŠO RAKSTU
2017 #2 (#20) | www.lff.lv